поверенный | |
gen. | uzticības persona |
law | pilnvarotais; pilnvarnieks |
поверить | |
gen. | noticēt; uzticēt; ticēt; pārbaudīt |
в | |
gen. | pa; pa |
дело | |
gen. | akts |
| |||
uzticības persona (тот, кому доверяется что-л.) | |||
pilnvarotais; pilnvarnieks | |||
| |||
noticēt; uzticēt (доверить); ticēt; pārbaudīt (проверить) | |||
| |||
tici man! | |||
Russian thesaurus | |||
| |||
сторона договора поручения. Полномочия поверенного удостоверяются доверенностью. Большой Энциклопедический словарь |
поверенный: 22 phrases in 4 subjects |
Diplomacy | 1 |
General | 19 |
Informal | 1 |
Obsolete / dated | 1 |